Seno laiku nodevības
Mēs atklājam stāstus par sazvērestībām, slepkavībām un viltu, kas ir mainījuši vēstures gaitu. Atklājiet, kas motivēja pasaules viszemiskākos nodevējus, un uzziniet to, kas iepriekš bija apslēpts.
Efialts
480. g. p.m.ē. grieķu un persiešu kara laikā Efialts nodeva grieķus, persiešiem atklājot slepenu taku uz Termopiliem. Tā rezultātā gāja bijā valdnieks Leonīds un viņa 300 spartieši.
Hanibāls. Kārtagas lielākais varonis
Hanibāls Barka izpostīja Romu un noveda to līdz sabrukšanas robežai, tomēr vēlāk viņu nodeva Kārtagas elite. Nesaņemot atbalstu un nepieciešamos krājumus, viņš cieta sakāvi pie Zamas.
Būdika. Kareivīgā valdniece
Kad Roma pārkāpa miera līgumu un iznīcināja viņas ģimeni, valdniece Būdika apvienoja britu ciltis, lai organizētu sacelšanos. Romiešu pilsētas dega, un impērijas valdīšanai gandrīz pienāca gals.
Kaligulas bojāeja
Kaligulas valdīšana sākās ar reformu un svētkiem, bet turpinājās ar nežēlību un paranoju. Vara kļuva par teātri, Kaligula pazemoja senatorus un terorizēja Romu, radot ienaidniekus ikvienā vietā.
Maķedonijas Filips un Aleksandrs Lielais
Filipa laulības 337. g. p.m.ē. un vēl viens troņa pretendents apdraudēja Aleksandra pēctecību. Filips tika nogalināts, un Aleksandrs bija spiests iznīcināt sāncenšus un sagrābt troni.
Hērods, Jūdejas karalis
Hērods ieguva troni, bet cieta no paranojas. Ģimenes ietekmēts un pārliecināts par sazvērestību, viņš lika nogalināt savu sievu Mirjamu un vēlāk arī savus dēlus.
„Senās Romas sezona“: sešas dokumentālās filmas kanālā „Viasat History“
Lasīt rakstu
Kad kalni un upes izšķīra Otrā pasaules kara iznākumu
Lasīt rakstu
"Nacisti, zemūdenes un kauja par Atlantijas okeānu" – zemūdens karš, no kura Čērčils baidījās visvairāk
Lasīt rakstu