Nacisti. Ļaunuma sakne

Hitlera arhitekts un munīcijas ministrs Alberts Špērs veidoja nacistu kara mašīnas pamatus. Pēc Vācijas sabrukuma viņš radīja veselu mītu, lai izglābtos no pakāršanas.

Hitlera jurists un Polijas ģenerālgubernators Hanss Franks uzraudzīja lielākos nacistu geto okupētajā Polijā. Tuvojoties sakāvei, viņš mēģināja rast grēku izpirkumu, atzīstoties.

Martins Bormanis - Hitlera noslēpumainais izpalīgs - guva milzīgu varu, darbojoties aizkulisēs. Trešajam Reiham sabrūkot, viņš vienkārši pazuda bez pēdām.

Hermanis Gērings - Hitlera oficiālais mantinieks - bija viens no režīma visatpazīstamākajiem līderiem. Karam beidzoties, beidzās arī viņa ietekme, noslēdzoties ar pēdējo pretestības aktu Nirnbergā.

Kārlis Dēnics - Hitlera uzticamais jūras spēku komandieris - vadīja nāvējošo "U boat" zemūdeņu karu, kā arī negaidīti mantoja grūstošo Trešo Reihu, vadot sakauto Vāciju veselas 10 dienas.

Vilhelms Keitels - Hitlera galvenais militārists - parakstīja rīkojumus, kas ļāva veikt kara noziegumus un masu slepkavības. Viņš saglabāja lojalitāti līdz pat beigām, kad tika saukts pie atbildības.

Diviem ģenerāļiem Frīdriham Paulusam un Ērikam fon Manšteinam nacistu kara mašīnā bija divi atšķirīgi likteņi - viens salūza spiediena rezultātā, bet otrs turējās pie savas reputācijas.

Ervīns Rommels kļuva slavens ar savu aso taktisko prātu, mēģinot rast kopsaucēju starp saviem pienākumiem un ambīcijām Hitlera Vācijā. Mainoties kara gaitai, viņš iesaistījās sazvērestībā pret fīreru.

Režisore Lenija Rīfenštāle palīdzēja veidot propagandu, kas mitoloģizēja Hitleru un pārliecināja tautu izvēlēties ekstrēmismu. Pēc Trešā Reiha krišanas viņa visu dzīvi noliedza savu atbildību.

Geli Raubala un Eva Brauna bija divas sievietes, kas saistītas ar Hitlera privāto dzīvi. Viena traģiski mira laikā, kad viņš cīnījās par varu, bet otra devās kopā ar viņu nāvē...

Kārina un Emmija Gēringas atbalstīja Hermaņa Gēringa ambīcijas nacistiskajā Vācijā. Viena no viņām bija kaismīga nacistu redzējuma sekmētāja, bet otra - skatuves zvaigzne, ko maz interesējs politika.

Magda Gēbelsa aktīvi atbalstīja nacistu ideoloģiju un uzskatīja sevi par nācijas māti. Izrādot dziļu lojalitāti, viņa veica vienu no visšausminošākajiem noziegumiem, ko māte var veikt.

Margarēte Himlere un Līna Heidriha bija divu nacistu režīma visnežēlīgāko arhitektu dzīvesbiedrenes. Dziļu aizspriedumu un lojalitātes vadītas, viņas palīdzēja normalizēt terora un genocīda pasauli.

SS vadītājs Himlers izveidoja terora organizāciju, kura balstījās uz rasistisku fantāziju un Skandināvu mitoloģiju. Reiham sabrūkot, viņa izmisīgie centieni gūt varu beidzās ar kaunu un negodu.

Reinhards Heidrihs - nežēlīgs holokausta plānotājs - īstenoja savas pilnvaras ar nāvējošu efektivitāti. Viņa nogalināšana bija milzīgs trieciens nacistu elitei.

Aušvicas komandants Rūdolfs Hess uzraudzīja rūpnieciska mēroga genocīdu, kas prasīja vesela miljona cilvēku dzīvības. Pēc kara viņa atklāsmes izgaismoja šīs nāves nometnes šausminošo mašinēriju.

Ādolfs Eihmanis, ebreju deportācijas organizējušais rūpīgais birokrāts, genocīda mašinēriju darbināja, sēžot pie galda. Pēc kara viņš pazuda, tomēr viņu pēc vairākām desmitgadēm atrada un tiesāja.

Trešajam Reiham sabrūkot, tā iedvesmotāji un organizatori pazuda - daži nomira, dažus notvēra, bet daži mēģināja pārrakstīt vēsturi. Pēdējais skats uz varas mašinēriju Trešajā Reihā.