Seno laiku nodevības

480. g. p.m.ē. grieķu un persiešu kara laikā Efialts nodeva grieķus, persiešiem atklājot slepenu taku uz Termopiliem. Tā rezultātā gāja bijā valdnieks Leonīds un viņa 300 spartieši.

Hanibāls Barka izpostīja Romu un noveda to līdz sabrukšanas robežai, tomēr vēlāk viņu nodeva Kārtagas elite. Nesaņemot atbalstu un nepieciešamos krājumus, viņš cieta sakāvi pie Zamas.

Kad Roma pārkāpa miera līgumu un iznīcināja viņas ģimeni, valdniece Būdika apvienoja britu ciltis, lai organizētu sacelšanos. Romiešu pilsētas dega, un impērijas valdīšanai gandrīz pienāca gals.

Kaligulas valdīšana sākās ar reformu un svētkiem, bet turpinājās ar nežēlību un paranoju. Vara kļuva par teātri, Kaligula pazemoja senatorus un terorizēja Romu, radot ienaidniekus ikvienā vietā.

Filipa laulības 337. g. p.m.ē. un vēl viens troņa pretendents apdraudēja Aleksandra pēctecību. Filips tika nogalināts, un Aleksandrs bija spiests iznīcināt sāncenšus un sagrābt troni.

Hērods ieguva troni, bet cieta no paranojas. Ģimenes ietekmēts un pārliecināts par sazvērestību, viņš lika nogalināt savu sievu Mirjamu un vēlāk arī savus dēlus.